Kad runa ir par regulārām fiziskām aktivitātēm, tad pirmais, kas vairumam nāk prātā, ir estētiskie ieguvumi. Ka trenēties vajag, lai zaudētu svaru, iegūtu pludmales formu vai arī veiktspējai - gatavojoties, piemēram, maratonam. Sabiedrībā šie uzskati ir iesakņojušies tik dziļi, ka ir pazudusi izpratne par treniņiem kā ikdienas nepieciešamību kvalitatīvākai dzīvei un novecošanai (kvalitatīvākai dzīvildzei). 

Kādēļ tā? Tādēļ, ka esam pieraduši domāt īstermiņā – pāris mēnešu, varbūt gada griezumā. Gluži kā ar pensiju ☺

Patiesībā sports, ievērojot balansu starp sirds asinsvadu sistēmas trenēšanu aerobajā slodzē un katram vecumposmam piemērotiem spēka treniņiem, ir vislabākā apdrošināšana mūsu vecumdienām. Tā teikt, tevis paša organizēta preventīvā veselības aprūpe, kas var ieekonomēt milzu līdzekļus, ko neiztērēsi potenciālo veselības problēmu risināšanā.

Jo bezmaksas medicīna jau tāds mīts vien ir un vai tad nav labāk ar to vispār nesaskarties?

Kas ir galvenie ieguvumi, kas atstāj paliekošu efektu, par ko noteikti jutīsies sev pateicīgs pēc pārdesmit gadiem? Varbūt pat agrāk, jo jau 40 gadu vecumā ir redzama liela plaisa starp tiem, kas sporto regulāri un tiem, kas to nedara (personīgā pieredze). Un šī plaisa tikai aug novecojot. 

Un īpaši svarīgs šis ieraksts ir sievietēm. Kāpēc? Tas, ka sports riebjas un nav priekš tevis, ir pagātnes traumu sekas. Bet tur vainīgs nav sports, bet kāds cilvēks/cilvēki, sistēma un attieksme. Sports mūsdienās arvien biežāk ir ar drošu vidi un piemērots visiem. Tikai jāatrod tā piemērotā vide. 

Kaulu blīvums

Cilvēka kaulos norisinās vairāk procesi kā mums varētu šķist. Kaulu struktūrai ir tendence mainīties apkārtējo faktoru ietekmē. Svarīgākos no šiem ietekmējošajiem faktoriem mēs varam stimulēt paši. Viens no tiem ir uzturvielas. Otrs – fiziska slodze.

Muskuļi ar cīpslu palīdzību stiprinās pie attiecīgajām vietām kaulos. Ja muskulis ir spēcīgs, tas nospriegojas un rada spiedienu uz kaulu. Šī spiediena rezultātā porainie kaulaudi veido blīvākas un pret slodzi noturīgākas spēka līnijas. Kā vari nojaust, konkrētais process aizvien nozīmīgāks kļūst novecojot. Kaut vai tieši šī iemesla dēļ būtu svarīgi piekopt muskuļu spēku attīstošos treniņus visas dzīves garumā. Šiem procesiem vislielākā ietekme uz kaulu blīvumu ir tieši vecumā līdz 25 gadiem, taču arī vēlāk spēka treniņu ietekmē kauli spēj reaģēt.

Kā zināms kaulu trauslums ir viena no lielākajām problēmām/traumām novecojot, piemēram, iegurņa lūzums. 

Stāja 

Skaidrs, ka līdz ar mums noveco arī muskuļu šķiedras, cīpslas un saites. Tomēr tas, ko varam darīt lietas labā, ir uzturēt to aktivitāti iespēju robežās. Ilgstošas neergonomiskas pozīcijas ikdienā un darba vidē vai ķermeņa uzbūves īpatnības var stimulēt nesimetriskas stājas veidošanos. Tas nenotiek vienā dienā. Arī izrietošās sūdzības progresē ar laiku. Nebūtu vēlams sagaidīt galēju stāvokli, kad palīdzība jāmeklē piespiedu kārtā. Lai ķermenis spētu pats sevi balstīt, muskulatūrai jābūt balansā. Kā lielajai muskulatūrai, tā arī korsetes, iegurņa, plecu joslas stabilizātoriem.

Tāpat stāja ir svarīga arī dažādu vingrinājumu izpildes pozīcijās. Lai varētu droši attīstīt vēlamo lielo muskulatūru, nepieciešams ieņemt un noturēt korektas pozīcijas. Tas prasa spēju apzināties savu ķermeni telpā, kā arī kontrolēt mazo, stabilizējošo muskuļu iesaisti. Ja sākumā pie tā jāpiedomā, vispirms cītīgi iepazīstot vingrinājumu tehniskās norādes (tāpēc tās ir tik detalizētas Kustību projektā), tad ar laiku ķermenis iemācīsies tos "pieslēgt" automātiski (tā saucamā muskuļu atmiņa).

Simetrijai pietuvināta stāja noteikti palīdzēs saglabāt mūsu locītavas un kaulus veselus ilgstoši. Kamēr ķermenis ir relatīvi jauns, disbalansa veidoto locītavu nodilumu varam neizjust, taču neliekoties par to ne zinis, novecojot izlīdzēties ar vingrošanu jau var būt par vēlu. Lai kustības tas nestu pareizo ilgtermiņa iegumuvu, jākustās korekti. 

Te vietā būtu minēt populāro mītu, ka dārza darbi aizstāj sportošanu. Diemžēl tie tieši negatīvi ietekmē muskuļu balansu. Teiksim tā, lai varētu dārza darbus veikt līdz sirmam vecumam, būtu paralēli jāstiprina ķermenis. 

Barības vielu transports

Lai jebkurš dzīvs organisms funkcionētu, augtu un attīstītos, tam nepieciešamas barības vielas. Mūsu ķermenī esošie audi tās saņem asinsrites rezultātā.

Mazie asinsvadi – kapilāri, ir tieši tie, kas veic barošanas funkciju. Kapilāriem ir tendence paplašināties asinsspiediena ietekmē. Šo procesu lieliski stimulē mērenas fiziskas aktivitātes. Miera stāvoklī funkcionē vien 20-30% no visiem kapilāriem. Šie procenti tiešā veidā norāda uz pārlieku ilgstošas mazkustības nevēlamo ietekmi – pienācīga apasiņošana nenotiek lielākajā daļā no mūsu ķermeņa.

Kas notiek ar muskuļiem? Tieši tas pats. Ja muskulis nesaņem barības vielas, tad lēnām sāk atrofēties. Maģiskais skaitlis ir +/- 3. Lielos vilcienos, tas ir dienu skaits, kādā pēc fiziskas aktivitātes muskuļiem pietiek barības vielas. Savelkot šo vienādojumu kopā, varam secināt, ka absolūti minimālais veselīgo sportisko aktivitāšu biežums vēlams ne retāks kā reizi 4 dienās.

Muskuļu masa

Kļūstot vecākiem, muskuļu masa samazinās un to, pat esot aktīviem, vairs nav iespējams uzturēt tādā apjomā kā iepriekš. Lai šo procesu palēninātu ir divtik svarīgi ir nodrošināt pienācīgu kustību praksi un uzturu. Te divas svarīgākās lietas ir spēka treniņi, lai dotu stimulu muskuļiem augt un daudz olbaltumvielas, lai palīdzētu palēninātajai olbaltumvielu sintēzei organismā. 

Un atkal, tik (negatīvi) populārā sarkopēnija, ko bezmaz uzskata par nenovēršamu ir mūsu pašu darbības (bezdarbības) rezultāts. 

Locītavu veselība

Novecojot sūdzības par locītavu sāpēm ir bieža parādība. Ja sākotnēji tas var būt tikai neliels diskomforts, tad ar laiku jau var sagādāt nopietnas novirzes, kas jārisina pat ar ķirurģisku iejaukšanos. Regulāri treniņi veselīgā kustību apjomā un intensitātē arī šeit var palīdzēt.

Ja muskulatūra ir vāja, arī attiecīgās locītavas būs nestabilas. Šādās situācijās ikdienas slodzes ietekmē radīsies pārlieku izteikta berze, kas palielinās riskus skrimšļu nodilumam, jo slodzi uzņem locītavas, nevis muskuļi.

Ja viens no pīlāriem ir konkrēta un apzināta muskulatūras stiprināšana, tad otrs ir pavisam vienkāršs - jebkādas regulāras kustības. Locītavu somiņās atrodas šķidrums, kas baro skrimsli. Ja locītava tiek kustināta, šis šķidrums kļūst aktīvāks un spēj labāk nodrošināt nepieciešamās barības vielas. Pienācīgi pabarots = stiprāks un veselīgāks.

Un te atkal jārunā par mītu, ka sports pasliktina locītavu veselību. Kas ir absurdi un patiesībā pretēji. Spēka treniņi un uzturs (atkal olbaltumvielas) būs svarīgākie arī locītavu ilgmūžībai.

Sirds, asinsvadu un elpošanas sistēma

Sirds ir viens no muskuļiem, ko apzināti nevaram kontrolēt. Taču, pielāgojot pareizas aktivitātes, varam to lieliski uzturēt funkcionāli labā stāvoklī un pat attīstīt. Ja skatāmies no kustību pakāpeniskuma viedokļa, tad piramīdas pamatos noteikti ir sirds muskuļa un sirds apjoma trenēšana. Vislabāk tas notiek garākās mierīgas slodzēs. Ja savā ikdienā regulāri iekļaujam sirdi un asinsrites sistēmas attīstošās darbības, krietni samazinās kardiovaskulāro saslimšanu riski vecumdienās.

Saucamie sirds treniņi iet roku rokā ar elpošanas sistēmas stiprināšanu, tātad, divi vienā. Palielinās plaušu tilpums un spēja efektīvāk nogādāt skābekli asinsritē.

Kā zināms, šie procesi ir būtiski ne tikai sportojot, bet arī primāro dzīvības funkciju uzturēšanā. Šādas aktivitātes ikdienā un regulāri jūtami uzlabos dzīves kvalitāti.

Un šī laikam būtu visvienkāršākā aktivitāte, jo skaitās arī staigāšana. Jā, vienkārša staigāšana nedaudz augstākā tempā kā pastaiga. Efekts ir faktiski tāds pats kā skriešanai (rēķinot pēc kilometriem), tā kā aiziet!

Kā redzi, tik daudz varam darīt jau šodien - tas uzlabos jau šodienas sajūtas un palīdzēs nākotnē. Un, ja jau ir problēmas, tas nozīmē tikai vienu - gudra sportošana, jo īpaši spēka un nostiprinošie treniņi palīdzēs! Un ir vienalga, tev ir 40 vai jau 80. 

Arī mūsu ar Mārtiņu Druvkalnu kopējais lolojums - Kustību projekts  ar jau 4 dažādiem treniņu veidiem ir domāts tieši ilgmūžībai, pielāgojot slodzi un iespējas katram.