ALKOHOLS un tā ietekme, kalorijas.
Kad nonāk līdz alkoholam, veselības eksperti vai nu to noliedz kategoriski, vai vienkārši klusē. It kā tas nebūtu, jo īsti nezina ko teikt - es pieļauju, ka tāpēc, ka paši tomēr lieto, zina, ka tas nav labi un sanāk tāda kā dilemma. Ko tad īsti teikt?
Es gribētu teikt tā - alkohola un cukura tēmas ir līdzīgas. Tie ir kaitīgi, īpaši lielos daudzumos. Bet vai tos tāpēc pārstās lietot? Un vai ir jaliek cilvēkiem justies vainīgiem par to lietošanu?
NĒ!
Es arī to mēdzu lietot, maz gan, agrāk vairāk. Un man tas liekas pilnīgi normāli. Un zinot, ka arī lielākā daļa cilvēku to lieto, man liekas lieki moralizēt, bet es labprāt dalītos kā labāk to lietot. Manuprāt.
Te būs daļa no vienas lekcijas no mana projekta, kur (es gribētu teikt) runāju par visu, kas vien ir svarīgi veselībai un ikdienai, arī alkoholu.
Alkoholu es uzskatu kā labu socializācijas līdzekli, ja tas tiek lietots, lai uzlabotu atmosfēru vairāku cilvēku kopā. Ja alkoholu lieto problēmu risināšanai, nogurumam un sliktam garastāvoklim, tad tas noteikti nav labs risinājums. Tas arī rada atkarību, kurai es ticu tikpat kā citām atkarībām, jo alkohols ļauj "izbēgt" no savām problēmām un aizmirsties.
Alkohols būtu jālieto tik daudz, lai atraisītu mēles, un viss. Kad mēle jau sāk mežģīties, ir par daudz. Ja ievērotu šādu apjomu, alkoholu nevarētu saukt par stipri kaitīgu.
Ja lietotu tikai vājos, fermentētos alkoholus, piemēram, alu, vīnu un dabisku sidru, arī tad būtu mazāk problēmu, jo organisms slikti panes koncentrātus. Cilvēks stundā vidēji pārstrādā 10 - 12 g tīrā alkohola (maza alus pudelīte, 100 - 150 g vīna vai ap 30 g 40% alkohola) un ja turās šādā tempā ir viegli uzturēt patīkamu atbrīvotības sajūtu.
Ieteiktu meklēt bioloģiskas izcelmes vīnus, sidrus un alu. Īpaši izceļot alu, jo tajā ir daudz pesticīdu. Ideāli, ja vīns un sidrs ir kā mājās brūvēts, bez sulfītiem, kurus pievieno kā konservantus. Tos izmanto arī citur pārtikas rūpniecībā un aizvien biežāk, līdz ar citām mākslīgām piedevām, taču tos saista ar potenciālām veselības problēmām.
Protams, alkohola industrijai un tā lietotājiem patīk piesaukt alkohola plusus, piemēram, sarkano vīnu sirds veselībai, alu B vitamīna dēļ, spirtu kā pretsaaukstēšanās vai sasildīšanās līdzekli. Ir jāsaprot, ka tas viss ir vai nu pilnīgas muļķības vai smagi pievilkts aiz ausīm.
Piemēram, noteikti ir labāki produkti sirds veselībai par vīnu un par alu bagātīgāki B vitamīna avoti. Turklāt šo patīk popularizēt pašai industrijai - es ticu, sarkanā vīna ražotājiem bez stāsta par sirds veselību neietu ne tuvu ne tik labi. Bet tā ietekme uz sirds veselību ir minimāla, un neviens neņem vērā slikto ietekmi uz citiem orgāniem, piemēram, smadzenēm. Tas ir klasisks propagandas gadījums, kad no visas patiesības paņemam tikai to, kas mums der un pārējo noklusējam.
Alkohols un kalorijas
Tīrs spirts satur 7 kalorijas uz gramu, un arī tas skaitās ogļhidrāts. Organisms, precīzāk, aknas to pārstrādā pirmo, kas ir forši (protams) un izmanto enerģijā.
Bet mēs parasti nerēķinam alkohola kalorijas un tās nekur nenorāda. Bet, kamēr šīs kalorijas tērējas, visas citas kalorijas gaida un paliek neiztērētas, tādējādi uzkrājoties kā liekais svars.
Tāpēc, ja lietojam alkoholu, esam prātīgāki ar ēdienu, lai gan pastiprināta alkohola lietošana ir cieši saistīta ar pastiprinātu neveselīga ēdiena patēriņu, kas summāri paātrina pieņemšanos svarā.
Runājot par kalorijām, vīna pudelē ir ap 600 kalorijām, 0.5 l alus pudelē ap 175 kalorijām, 50 g stiprā alkohola ir 140 kalorijas.
Un tās visas skaitās. Tāpēc arī ieradums šad tad nedaudz iedzert beigās var būt Tavs lieko kaloriju iemesls.
Šis teksts ir no Uztura projekta.
Es pats izvēlos sidru, dabisku, protams, un Latvijā ražotu - ir lieliski Lauska, Mūrbūdu, Tālavas un citi, es nerunāju par cukurūdeņiem ar spirtu, kas ir sidra izstrādājums. Tam ir maz grādu, svaiga garša un kā jau teicu - var viegli kontrolēt reibumu.
Alkohols bija, ir un būs. Normalizē attiecības ar to, tāpat kā ar cukuru, ar jebkuru ēdienu. Aizliegumi neko labu nedara, bet normālas attiecības arī ar šādām lietām palīdz tos patērēt normālos daudzumos un nekautrējoties vai neizjūtot vainas apziņu.
Tāds arī ir mans mērķis mācot un izglītojot par uzturu. Normalizēt, nebaidīties, neizjust vainas apziņu. Jo ir interesanti vērot patstāvīgus, veiksmīgus un foršus pieaugušos, kas pēkšņi izjūt vainas apziņu, kad jāiedzer, kad ēd saldumus. Kam tas ir vajadzīgs un kam tas palīdz.
Ir jābauda!
Un iegūsti arī sev loģiskāku domāšanu par uzturu, piesakoties Uztura projektā!