Gribu ēst un vajag ēst.
Kāda atšķirība? Liekas, tas ir viens un tas pats, bet nianse ir tāda, ka pārāk bieži mēs gribam ēst, kad vēl nevajag ēst.
Mēs gribam ēst, jo esam saguruši, dusmīgi, noskumuši, jo iebraucām ieliet degvielu un smaržoja pēc ēdiena vai pārdevējs piedāvāja, jo pagājām garām bulciņu veikalam, jo kolēģis piedāvāja, jo uz galda stāvēja, jo ledusskapī bija, jo reklāmā teica, jo pie kases bija kārdinošs piedāvājums, jo slāpa, jo skatījāmies filmu, jo ir sestdiena, jo pie kafijas vajag, jo, jo, jo, jo...
Tādi "jo" ir ļoti daudz, un mums bieži liekas, ka ēst gribas visu laiku, JO iemeslu un kārdinājumu apkārt ir TIK daudz.
Šādos brīžos pajautā sev - vai man tiešām VAJAG ēst? Vai es patiešām esmu izsalcis, vai man vienkārši gribas?
Tas nav viegli, bet ikdienā padomājot par šo, ar laiku sapratīsi savu organismu un atpazīsi tā vajadzības krietni labāk, un redzēsi, ka paliek vieglāk kontrolēt savu vēlmi pēc nepārtrauktas uzkošanas.
Šī, protams, ir viena lieta, kas palīdz. Viena no svarīgākajām. Taču ir vēl daudz citu triku un veidu, kā tikt galā ar šo it kā atkarību no ēdiena.
Vēl par to pašu citā ierakstā par izsalkumu un apetīti.
Ja interesē dziļāk - iepazīsties ar projektu aprakstiem un palīdzi sev tikt galā pašam - par šīm tēmām ļoti daudz tiek runāts gan Uztura projektā, gan NEESI PERFEKTS! izaicinājumā. Piedalies!